Vairākas privātās ceļu būves kompānijas paziņojušas par apvienošanos jaunā biedrībā, dibinot sabiedrisku organizāciju Latvijas Ceļu būvētājs kā alternatīvu līdzšinējai Latvijas Ceļinieku asociācijai (LCA).

Latvijas Ceļu būvētājam (LCB) ir definēti vairāki kritēriji, kas jāievēro, lai kļūtu par šīs organizācijas biedru; galvenie no tiem - uzņēmumam jābūt privātā kapitāla kompānijai, kā arī jābūt specializētai licencētai ceļu būves vai projektēšanas kompānijai, kas strādā savā nozarē. Lēmums dibināt Latvijas Ceļu būvētāju tika pieņemts pēc triju lielo privāto ceļu būves kompāniju - ACB, 8CBR un Binders - iniciatīvas, tām vienlaikus iesniedzot pieteikumu par izstāšanos no Ceļinieku asociācijas, saistot to ar domstarpībām starp uzņēmējiem un LCA politiku.
Lai gan atsevišķi ceļu būves nozares pārstāvji Latvijas Ceļu būvētāja izveidošanu dēvē par šķelšanos Ceļinieku asociācijā un nozarē kopumā starp būvuzņēmējiem, kas pilda liela apjoma darbus, un pārējiem, oficiāli gan Latvijas Ceļinieku asociācijas, gan Latvijas Ceļu būvētāja vadība pauž diplomātiski demokrātisku viedokli, ka katram ir tiesības aizstāvēt savas intereses un apvienoties ar līdzīgi domājošajiem.

Būšot gana ietekmīgi
Šobrīd vēl topošais Latvijas Ceļu būvētājs apvieno 15 privātās ceļu būves kompānijas, no kurām piecas ir izstājušās no LCA, savukārt vairākas joprojām paralēli ir abu organizāciju biedru sarakstā. Attiecīgi LCA šobrīd ir 44 biedri.
LCB dibinātāji ir ilggadējā lielākā Latvijas ceļu būves kompānija SIA ACB, Smiltenes AS 8CBR, SIA Binders, SIA Šlokenbeka, SIA M-2, SIA Limbažu ceļi, SIA Aizputes Ceļinieks, SIA VIA, SIA Ceļdaris, SIA Ceļi un Tilti (Rēzeknes raj.), SIA PRO VIA, SIA Lemcon Latvija, SIA Signum, SIA Saldus Ceļinieks, SIA Ceļu, tiltu būvnieks (Liepāja). Kā norāda LCB vadītājs Ju
ris Šulcs, "pēc mūsu aprēķiniem no kopējā valstī veikto ceļu būves darbu apjoma šīs 15 firmas nosedz apmēram 75 - 80 % tirgus." Viņaprāt, šis ir arī pietiekami spēcīgs arguments, lai jaunajai biedrībai perspektīvā būtu pietiekami liela ietekme savu interešu pārstāvēšanai nozarē. Pēc. J Šulca domām, pats pirmais pamatdokuments, kas nepieciešams nozarei un par kuru iestāsies jaunā biedrība, ir Ceļu fonda atjaunošana kā stabila ilgtermiņa Latvijas ceļu sakārtošanas un attīstības programma.

Liels zaudējums nozarei
"Asociācija no vairākiem uzņēmumiem saņēma pārmetumus, tostarp, piemēram, arī par pasivitāti austrumu robežas izbūves projektu problēmas risināšanā, taču ceļinieki šajos projektos bija iesaistīti pārsvarā kā apakšuzņēmēji vairāk, līdz ar to arī asociācija pārāk aktīvi šajā lietā neiesaistījās," skaidro Latvijas Ceļinieku asociācijas prezidents Kārlis Kadiķis.
"Protams, ceļu nozarei tas ir liels zaudējums - tādā ziņā, ka nav vienotības, lai gan abu organizāciju statūti un uzskati tomēr būtiski neatšķiras. Tomēr ceru, ka nozarei būtiskos jautājumos savstarpēju kontaktu noteikti atradīsim, lai gan divām organizācijām jau vairs nav tas svars, kas vienai asociācijai," viņš norāda.

Zīmīgi, ka no apmēram 7 000 ceļu būves nozarē strādājošo privātajās ceļu būves kompānijās nodarbināta apmēram puse; otra puse strādājošo pārstāv četras lielās valsts akciju sabiedrības - VAS Vidzemes ceļi, VAS Centrālā reģiona ceļi, VAS Kurzemes ceļi un VAS Latgales ceļi, - kas visas iepriekšējos gadus gan pēc kopējā, gan pēc pašu spēkiem veikto darbu apjoma ieņēma vietu lielāko ceļu būves kompāniju pirmajā desmitniekā.

Stingrākos rāmjos
Tostarp, kā uzsver LCB vadītājs Juris Šulcs, "Latvijas Ceļinieku asociācijā bija sakrājies daudz problēmu, galvenokārt tāpēc, ka šajā organizācijā ir pārstāvētas ne vien privātās ceļu būves kompānijas, bet arī pasūtītāji (piem., Latvijas Autoceļu direkcija, Rīgas domes Satiksmes departaments u.c.), valsts uzņēmumi, ceļu uzturētāji, un šajā situācijā pašu ceļinieku profesionālās lietas jau ilgu laiku ir tikušas atstātas otrā plānā.
Līdz ar to esam strikti nodalījuši tikai kompānijas ar privāto kapitālu, kas ir viena no LCB pamatnostādnēm.

Tās ir divas ļoti dažādas lietas - nopelnīt naudu pašam, vai arī dzīvot no valsts budžeta. Kaut gan, protams, neviens neapstrīd to, ka privātajās kompānijās un valsts akciju sabiedrībās strādājošie visi tādi paši ceļinieki vien ir, un mēs arī nedomājam šķirot, kurš īstāks ceļinieks, kurš mazāk īsts. Jebkurā gadījumā koordinācija starp abām asociācijām jānodibina. Daudzi jautājumi ir kopā risināmi, un par savstarpēju sadarbību jābūt lielai interesei arī no ceļu uzturētāju - valsts akciju sabiedrību - puses, jo arī viņi ir pasūtījāji, piemēram, ceļu virskārtas atjaunošanai.

Tomēr nevar noliegt, ka privātā kapitāla firmas ir ieliktas daudz stingrākos rāmjos, tām ir pašām jācīnās par tirgu un jādala šis tirgus savā starpā, regulāri piedaloties konkursos un diezgan sīvas konkurences apstākļos cīnoties par pasūtījumiem, lai varētu pastāvēt," saka J. Šulcs.

Neuzskata par šķelšanos
Kā norāda Valdis Lejnieks, SIA ACB prezidents, "Latvijas Ceļinieku asociācija jau vairākus gadus bija vairāk tāds kā Latvijas ceļinieku klubs, kurā vienlaikus darbojās pasūtītāji, valsts uzņēmumi, ceļu apsaimniekotāji u.c. organizācijas. Var teikt, viens liels ķīselis, un šķita, ka asociācijai pašai nav īsti skaidrs, ar ko nodarboties.
No asociācijas puses bija klusums Austrumu robežas izbūves jautājumā, bija klusums, kad likvidēja Ceļu fondu, un, lai gan daudz tika runāts, ka ir jāmainās, nekas nenotika. Tāpēc mēs - trīs lielās kompānijas - nolēmām izstāties no LCA un veidot profesionālu ceļu būves uzņēmumu asociāciju jeb biedrību, kas nodarbotos ar profesionāliem jautājumiem un tik tiešām pārstāvētu ceļu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos. Nedomāju, ka biedrības izveidošanu vajadzētu tulkot kā šķelšanos nozarē, vienkārši esam definējuši savas intereses, kuras mums kā privātajiem ceļu būvētājiem ir vienas, bet valsts uzņēmumiem, pasūtītājiem un ceļu uzturētājiem - pavisam citas."

Cita specifika
Arī valsts akciju sabiedrības Vidzemes ceļi direktors Juris Palkavnieks uzsver, ka neredzot neko sliktu tajā, ka tiek veidota biedrība, kurā apvienojas kompānijas ar vienotām interesēm.
"It kā jau mēs visi uz ceļa strādājam un darām līdzīgu darbu, taču ceļu būves firmas būvē, bet mēs esam vairāk tādi kā sētnieki - tīrām un kopjam ceļus. Protams, ceļu būvētājiem ir cita tehnika, citas darba tehnoloģijas un arī citas intereses.

Daudzos konkursos startējam kopā ar privātajām kompānijām, piedalāmies arī valsts un pašvaldību konkursos, jo uzņēmumam pietiek brīvas jaudas, norāda J. Palkavnieks. Viņš paskaidro, ka kompānijas darbaspēka un tehnikas jauda ir nepieciešama pietiekami liela, lai var noteiktā stundā to mobilizēt lielāka apjoma darbiem (piemēram, ārkārtas gadījumos), taču ikdienā šo jaudu, lai izvairītos no dīkstāves, ir iespējams novirzīt arī citiem ceļu darbiem.

Nelieli objekti
"Lielākoties startējam konkursos par nelieliem objektiem, kuru apjoms nepārsniedz 50 - 100 tūkstošus latu.
Pagājušajā gadā apguvām līgumā noteiktos gandrīz 4 miljonus latu, kā arī papildus vēl apmēram pāris miljonus latu vairākos nelielos objektos - tā varam nodrošināt darbiniekiem drusku labākas algas, kā arī iegādāties kaut ko no ceļu uzturēšanas darbam nepieciešamās tehnikas," stāsta valsts akciju sabiedrības Vidzemes ceļi direktors Juris Palkavnieks.

JAUNĀKĀS VAKANCES

Iepirkumu menedžeris

Reģionālais pārstavis darbam Jelgavā