Ministriem otrdien, balsojot par valsts a/s "Latvenergo" pārveidošanu par koncernu, balsis sadalījās uz pusēm un lēmums netika pieņemts.
"Latvenergo" pārveidošanu par koncernu atbalstīja četri ministri, tikpat bija pret šo priekšlikumu un tikpat daudz valdības locekļu atturējās. "Lēmums nav pieņemts," visu dienu ilgušās diskusijas rezumēja Ministru prezidents Einars Repše.

Ekonomikas ministrijai un "Latvenergo" būs jāturpina darbs pie tāda lēmuma sagatavošanas, kas Latvijas elektroenerģijas tirgū ieviestu Eiropas Savienības (ES) prasības - juridiski nodalīt enerģijas ražošanas, pārvades un sadales funkcijas. Tostarp, pēc finanšu ministra Valda Dombrovska ieteikuma, Valsts kancelejas juristiem ir jāizvērtē "Latvenergo" reorganizācijas juridiskie aspekti, bet Eiropas Savienības birojam - ES direktīva par enerģijas tirgu, jo otrdien valdības sēdē radās šaubas, vai ES prasības nevarētu izpildīt, arī izvairoties no "Latvenergo" reorganizācijas.

Valdība jau otro nedēļu turpināja diskusijas, vai labāk "Latvenergo" ir reorganizēt, izveidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu koncernu, vai arī sadalīt tagadējo uzņēmumu vairākās pilnīgi neatkarīgās kompānijās. Tostarp otrdien parādījās arī trešais viedoklis, ka ES prasības par enerģijas ražošanas, pārvades un sadales juridisku nodalīšanu varētu īstenot, arī nesadalot pašu "Latvenergo". Ministru diskusijās ik pa laikam otrdien atbalstu guva gan pirmais, gan otrais, gan trešais variants.

Taču diskusiju beigās ministri vienojās, ka izdevīgākais variants būtu koncerna izveide, kurā valstij piederētu mātes uzņēmums "Latvenergo", kam savukārt piederētu meitas uzņēmumi, kas nodarbotos ar enerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, kā arī citām funkcijām. Tādēļ par šo priekšlikumu arī tika balsots. Tomēr vairākuma atbalstu šis variants tā arī neguva.

Ministri uztraucās par to, ka koncerna variantā izveidojamo meitas uzņēmumu akcijas un aktīvus, kas vairs nepiederēs tieši valstij, bet jau pašam "Latvenergo", varētu slepus no valdības pārdot. Uz meitas uzņēmumiem arī vairs neattiektos valsts un pašvaldību iepirkumu likums, atbilstoši kuram pašlaik iepirkumus var veikt "Latvenergo".

Eksperti valdības sēdē atzina, ka "Latvenergo" reorganizācijas variants, protams, nav ideāls, taču ir jāvirzās uz priekšu, lai ieviestu ES prasības un to redzētu arī Eiropas Komisijā.

"Latvenergo"valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons pēc balsojuma žurnālistiem nevarēja atbildēt, kas notiks tālāk, bet viņu uztrauc - ja Latvija neizpildīs ES prasības, draud tiesu darbi un ES var vērsties tieši pret uzņēmumu.

Savukārt "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols žurnālistiem teica, ka valdībai vajadzēja paļauties uz speciālistiem, kas vairākus gadus ir strādājuši pie ES prasību ieviešanas un ieteica "Latvenergo" pārveidot par koncernu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka valdības sēdē gan neatbalstīja koncerna izveidošanu, sakot, ka no valsts un tautsaimniecības viedokļa svarīgi ir atbalstīt konkurenci un to varētu panākt, sadalot "Latvenergo" atsevišķos uzņēmumos.

Ekonomikas ministrija, kā arī "Latvenergo" vadība valdībai ieteica veidot koncernu, kurā kā mātes uzņēmums tiktu saglabāts "Latvenergo", kam savukārt piederētu divi ražošanas uzņēmumi - "Daugavas HES" un "Rīgas TEC", enerģijas pārvades uzņēmums "Augstsprieguma tīkli", kā arī enerģijas sadales un realizācijas uzņēmums "Sadales elektrotīkls". Vēl koncernā ietilptu uzņēmums, kas aptvertu ar enerģiju tieši nesaistītas darbības sfēras, tostarp apkalpotu uzņēmuma telekomunikāciju tīklu.

Ministrija uzskata, ka labāk ir veidot koncernu, jo tad reorganizācijas process būtu vienkāršāks, "Latvenergo" tiktu saglabāts kā liels uzņēmums un līdz ar to nebūtu problēmu ar kredītresursu piesaisti, kā arī peļņu varētu pārdalīt grupas iekšienē, ja kāds no uzņēmumiem ciestu zaudējumus. Savukārt negatīvais šajā gadījumā būtu tas, ka enerģijas ražošanas un sadales nodalīšana būtībā būtu formāls process.

Vairāku neatkarīgu uzņēmumu izveidē savukārt vajadzētu rēķināties ar ilgstošu un sarežģītu reorganizācijas procesu, tāpat varētu rasties problēmas ar kreditoriem, kas varētu pieprasīt atdot "Latvenergo" kā vienotam uzņēmumam izsniegtos kredītus. Savukārt pozitīvi būtu vērtējams tas, ka uzņēmumi būtu savstarpēji neatkarīgi.

Pašreiz enerģētikas likuma 20.pants paredz, ka "Latvenergo" ir vienots un neprivatizējams uzņēmums un tā īpašumā esošā infrastruktūra ir valsts nozīmes stratēģiskie energoapgādes objekti, kurus ne kopā, ne atsevišķi nevar nodot valdījumā vai īpašumā trešajām personām.

Pirms vairākiem gadiem valdība nolēma uzņēmumu privatizēt, taču Saeimas opozīcija kategoriski iestājās pret un savāca nepieciešamo skaitu iedzīvotāju parakstu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par šo jautājumu. Valdošā koalīcija piekāpās un ierakstīja likumā, ka "Latvenergo" ir neprivatizējams un vienots uzņēmums.

Pēc ES prasībām, "Latvenergo" jau 1.jūlijā elektrības pārvades funkcijas būs jānodod juridiski nodalītajam operatoram. Latvija enerģētikas nozares liberalizācijā pašlaik atrodas turpat, kur tā bija pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad šāda operatora izveidi akceptēja Andra Bērziņa valdība. Taču vairāki 7.Saeimas deputāti iesniedza prasību Satversmes tiesā, apstrīdot tā atbilstību enerģētikas likumam. Pamatojoties ar nepieciešamību izvairīties no tiesas, Repšes valdība šo rīkojumu pērn februārī atcēla.

JAUNĀKĀS VAKANCES

Iepirkumu menedžeris

Reģionālais pārstavis darbam Jelgavā